Mikrofons

11.septembri LU FMZF un MVF telpas (Visvalža 4a ) no plkst. 18.00 līdz 23.00 notiks Brīvais dzejas mikrofons akustiskā skanējumā. Interesentiem, kuri būs pieteikušies līdz 8. septembrim, sūtot e-pastu, tiks dota iespēja iepazīstināt citus ar savu dzeju 3 dzejoļu vai 3 minūšu garumā.

Dzejas vakarā visi, kuri jūtas sirdī jauni, varēs pavadīt laiku muzikālā, brīvā, pozitīvā un radošā gaisotnē. Ņem līdz spilvenu uz kā sēdēt, kā arī krūzi tējai, cepumus, labu garastāvokli un draugus!

DZEJAS DIENAS 2012

06.09 plkst.18:00 Svētceļojums. Metafiziskās dzejas lasījumi
Vijoļšķūnis, Krasta iela 31, Rīga
06.09 plkst.19:00 Dzejas meditācija
Krišjāņa Barona muzejs, K. Barona iela 3/5, Rīga
07.09 plkst.12:00 Grāmatu maiņas telts (akcija)
Grāmatu maiņas telts, Esplanāde, Rīga
07.09 plkst.18:00 Atvērt nevar aizvērt – gada laikā iznākušo dzejas krājumu autoru lasījumi
O. Vācieša memoriālais muzejs, O. Vācieša iela 19, Rīga
08.09 plkst.12:00 Grāmatu maiņas telts (akcija)
Grāmatu maiņas telts, Esplanāde, Rīga
08.09 plkst.18:00 Baltās nakts dzejas un mūzikas skatuve
Rīga 2014 radoši informatīvā telpa, Esplanāde, Rīga
08.09 plkst.21:00 Slow Show FM – tekstgrupas “Orbīta” performance
“Teātra bāra” Jaunā zāle, Lāčplēša iela 26, Rīga
08.09 plkst.23:00 Slow Show FM – tekstgrupas “Orbīta” performance
“Teātra bāra” Jaunā zāle, Lāčplēša iela 26, Rīga
09.09 plkst.12:00 Grāmatu maiņas telts (akcija)
Grāmatu maiņas telts, Esplanāde, Rīga
09.09 plkst.12:00 Medusmaizes stāsts. Poētiskas orientēšanās sacīkstes
Brāļu kapi, I Meža kapi, II Meža kapi, Raiņa kapi un Lielie kapi, Aizsaules iela 1, Rīga
09.09 plkst.17:00 Baudīt nesteidzoties!
Tabakas fabrika, Miera iela 58, Rīga
10.09 plkst.16:00 Annas Fomas dzejoļu krājuma “Jaunā Vāgnera klusēšana” atvēršana
LKA E.Smiļģa Teātra muzeja Smiļģa zāle, E. Smiļģa iela 37/39, Rīga
10.09 plkst.16:00 Ārvalstu dzejnieku lasījumi (S.Mesega)
“Rīga 2014″ radoši informatīvā telpa, Esplanāde, Rīga
10.09 plkst.19:00 Ziemeļi-Dienvidi. Ārvalstu dzejnieku lasījumi (S.Negruše, N.Deņisova)
Jaunā Rīgas teātra Mazā zāle, Lāčplēša iela 25, Rīga
11.09 plkst.18:00 Latviešu dzejas maratons
“Rīga 2014″ radoši informatīvā telpa, Esplanāde, Rīga
12.09 plkst.17:00 Ārvalstu dzejnieku lasījumi (S.Mesega, I.de Kara)
“Birojnīca” Berga bazārā, Dzirnavu iela 84, Rīga
12.09 plkst.19:00 Dzejaslode. Krāsas. Divdzejas audiovizuālais projekts
Pēterbaznīca, Skārņu iela 19, Rīga
12.09 plkst.20:00 Improvizācija. Teātris. Dada!
Kafejnīca TAKA, Miera iela 10, Rīga
13.09 plkst.16:30 Ārvalstu dzejnieku lasījumi (I.de Kara)
“Rīga 2014″ radoši informatīvā telpa, Esplanāde, Rīga
13.09 plkst.18:00 Snaudošais tīģeris sapņo par Rīgu. Ārvalstu dzejnieku lasījumi (J.Danno, Dž.Hopkinss)
“Birojnīca” Berga bazārā, Dzirnavu iela 84 k-2, Rīga
13.09 plkst.19:00 Dzejas sūtņi. Ārvalstu dzejnieku lasījumi (S.Ļvovskis)
Kafejnīca TAKA, Miera iela 10, Rīga
13.09 plkst.20:00 BRONHOTĒKA V. Radio NABA raidījuma “Bron-Hīts” dzejas ballīte
NABAKLAB, Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 12, Rīga
14.09 plkst.19:00 Ziedi Daugavai. Klasisks dzejas vakars
Uz Daugavas dambja, starp krogu “Meidrops” un laivu piestātni, Ikšķile
15.09 plkst.12:00 Ceļojums ar dzejniekiem
Tikšanās tramvaja nr. 5 galapunktā “Mīlgrāvis”, Sarkandaugava, Pierīga
15.09 plkst.18:00 Dzejas stunda
LKA E.Smiļģa Teātra muzejs, E. Smiļģa iela 37/39, Rīga
15.09 plkst.18:00 Ingmāras Balodes dzejoļu krājuma “alba” atvēršana
Klubs “Hamlets”, Jāņa sēta 5, Rīga
16.09 plkst.14:00 Balss nospiedumi. Literārās Akadēmijas dzejas meistardarbnīcu dalībnieku lasījumi
J.Akurātera muzejs, O.Vācieša iela 6a, Rīga
16.09 plkst.16:00 Dzejas kartogrāfija. Rīgas dzejas karte
Dzīvoklis, Bruņinieku iela 22-7 (ieeja no Tērbatas ielas), Rīga
16.09 plkst.18:00 Dzejas Zveja
Kafejnīca “Leningrad”, Kalēju iela 54, Rīga

Dzejas dienas 2013

Reizi gadā arī Rainis var atļauties nokāpt no sava cēlā akmeņu bluķa esplanādē, lai uz velosipēda apbraukātu kolorītākos Latvijas kultūras dzīves tempļus un saskandinātu ar visiem sanākušajiem viesiem uz sava gara veselību. Kamēr Aspazija pie spoguļa stundām kārtojusi matus, pošoties iet klausīties labāko mūsdienu dzeju, viņš pat paspējis ielavīties Rakstniecības un mūzikas muzejā, lai svinību norisei par godu nočieptu no krājuma savu iemīļoto peldkostīmu. Pirmoreiz Raini tik ellīgi svinēt tauta pierunājusi tālajā 1965. gadā, sagaidot simtgadu jubileju, un kopš tā brīža viņš nav izlaidis nevienu šo septembra vidus rindu, atskaņu, ritma un pantmēru ballīti, ko sauc par Dzejas dienām. Jau gadiem noturīgas un ļaužu iemīļotas vērtības te mijas ar gluži jauniem piedzīvojumiem, lai Rainim nepaliek garlaicīgi, un viņš ir drošs – dzeja te nepadodas! Tā nu viņš, turot azotē ap sevi esplanādē salasītās puķes, pārgalvīgi traucas pa ielām, trotuāriem un (dažreiz) arī veloceliņiem, līdz aizelsies iegāžas kādā kolēģa muzejā vai mājīgā krodziņā, kur vēl stiprāk par glāžu šķindoņu jau ārā sadzirdējis skanam dzeju. „Esiet sveicināti, gara aristokrāti!” viņš priecīgi nokliedzas, bet neviens viņu nedzird. Visi ir aizņemti ar dzeju.

Dzejas dienas 2015

Dzeja nemelo!

Dzejnieki nākamo dienu bija paņēmuši no rakstīšanas brīvu, jo šis vakars bija īpašs – jāsvin Raiņa dzimšanas diena. Kaņepes kultūras centra pagalmā galds tika uzklāts jau laikus, jo pēc plkst. 22:00 trokšņošanu laukā nepieļāva kārtībsargi. Fonā liegi skanēja Filipa Glāsa skaņdarbi, netālu no ieejas ar diktofonu rokā jau dežūrēja Latvijas Radio kultūras žurnāliste Liega Piešiņa. Palēnām ar kādu gardumu līdzi groziņā ieradās arī svinību viesi. Ērika Bērziņa bija atnesusi pašceptu medusmaizi, Kārlis Vērdiņš pēc mammas receptes izvārījis burtiņu zupu, bet Leons Briedis galdā lika sievas taisīto putru. Rosība pagalmā pieņēmās sparā. Jānis Akuraters satraukti meklēja konjakam piemērotāko glāzi, Vērdiņš slavēja Arvja Vigula pagatavo biezpienu ar krējumu, bet Uldis Bērziņš uztraucās, vai visiem pietiks vīna.Viss it kā bija, tomēr kaut kā pietrūka. Nebija paša Raiņa!

Aspazija viesus mierināja, ka bažām nav pamata, un Rainis noteikti atnāks. Hardijs Lediņš tomēr neatlaidīgi skubināja uzsākt dižgara meklēšanu. Tā nu visi palēnām dzīrās sadalīties grupās un doties Raini meklēt. Vienīgi Aspazija teicās palikt pagalmā, lai pieskatītu cienastu un būtu uz vietas, ja Rainis pēkšņi uzrodas.

Neko pārējiem nepaskaidrojot, Lediņš devās taisnā ceļā uz Bolderāju. Klāvs Elsbergs nolēma kāpt 22. trolejbusā un paraudzīties, vai Rainis nav aizsvinējies Jasmuižas ielā Pļavniekos. Aleksandrs Čaks sadzirdēja garām braucošās velorikšas un ar vieglu knipi apturēja šo ormani, lai pa pilsētu pārvietotos ar zināmu komfortu. Ilmārs Šlāpins nolēma pēc palīdzības vērsties pie medijiem un izsludināja dzejnieka meklēšanu radio “Naba”. Jānim Ziemeļniekam likās, ka viņš mana Raini, rāpjoties Nacionālās bibliotēkas jumta korē, bet tas izrādījās tikai logu mazgātājs.

Vienīgi Henriks Eliass Zēgners nolēma izmantot laiku lietderīgi un ātri iejozt Arēnā Rīga, lai portālam Delfi uzrakstītu reportāžu par basketbola čempionātu. Liels bija viņa pārsteigums, ieraugot zāles vidū stāvam Raini, kas cēli iesāka savu sakāmo ar: “Uzmanību! Runā dzejnieks! Šogad čempionātam patiesībā bija jānotiek Ukrainā, bet mēs visi zinām, kāpēc tas tomēr notiek šeit. Informācijas kara apstākļos ir īpaši svarīgi…” Henriks jau bija izvilcis laukā datoru un visu vārds vārdā pierakstīja. “Atcerieties – dzeja nemelo!” ar šiem vārdiem uz lūpām dzejnieks runāt beidza.

Izejot no Arēnas Rīga, Rainis iekāpa taksometrā un devās uz Kaņepes kultūras centru, kur viņu joprojām gaidīja Aspazija.

INFLATIO POESIS Trešais dzejas disks

Infltaio poesis ir jau trešā ikgadējo Dzejas dienu ietvaros izdotā dzejas blīvplate, kas tapusi sadarbībā ar Radio NABA literatūras raidījumu Bronhīts, kurš dzirdams 93,1 FM viļņos ik sestdienu 12:00. Šīs blīvplates koncepcija piedāvā paraudzīties uz dzeju kā pretinflācijas līdzekli, kur dzeja divejādi – ir gan potenciālais ekonomiskās (lasi – privātīpašnieciskuma) krīzes vakcīna, gan ir arī beztermiņu kredīts, ko dzejnieks sava mūža formātā aizdevis tautai.
Pirmie astoņi blīvplates darbi tapuši 2007. gada vasarā. To video versiju pirmizrādīja 2007. gada 11. septembrī sv. Pētera baznīcā Garīgās mūzikas festivāla koncertā Iesākumā bija vārds. Šajā koncertā bija dzirdams (un ir arvien Latvijas Radio arhīvā), kā 11 Latvijas mūsdienu komponisti transformē šos dzejoļus 11 motetēs. Tās izpildīja Valsts koris Latvija diriģenta Māra Sirmā vadībā.

Pēdējie septiņi darbi, savukārt, tapuši 2008. gada vasarā. Šo autoru dzeja izvēlēta jau no esošiem darbiem, ārpus konkrētas tēmas ierobežojumiem.

Dzejas dienas 2014

DZEJA PIEVELK!

„…simtu četrdesmit astoņi, simtu četrdesmit deviņi!” Rainis varonīgi nopūtās un atlaida rokas no vingrošanas stieņa. Dzimšanas dienās viņš nekad nebija ļāvis sevi sēdināt uz krēsla un mest gaisā. Kad nevar celt citus, ir jāceļas pašam!

„Tu kļūsti arvien pievilcīgāks!” no piepūles mazliet sagurušo un pārdomās iegrimušo Raini iztraucēja Aspazija. „Tas pateicoties dzejai,” viņai atjokoja Rainis. Pēkšņi abu sarunu pārtrauca patīkami satraukta murdoņa no ielas. Ļaudis bariem bija iznākuši laukā un apņēmīgi devās uz priekšu – Esplanādes virzienā. „Positivus?” izbrīnīti novilka Aspazija. „Nē, Elziņ, tās taču Dzejas dienas!” lepni atbildēja Rainis.

„Šī rudens pievilcīgākais festivāls – divas nedēļas, vairāk nekā 20 ārzemju viesu, pašmāju dižgari un talantīgie jaunie mākslinieki, dažādās vietās Rīgā un citur Latvijā,” troksni uz ielas caur virtuves atvērto logu centās pārkliegt balss no radioaparāta. „Atļauj dzejai sevi pievilkt!” bija pēdējais, ko vēl dzirdēja Aspazija, sākot skriet līdzi pūlim.